Ko nozīmē attīstīt intuīciju un kā to darīt?

Intuīcija palīdz izdarīt vienīgo pareizo izvēli jebkurā situācijā un nepieļaut kļūdas. Intuīcijas attīstība palīdz attīstīt inteliģenci un atmiņu, tās vibrē vienā un tajā pašā frekvencē.

Vai ir iespēja veicināt pozitīvu notikumu norisi dzīvē, pateicoties savai intuīcijai?

Jā, tikai jāspēj ar to “sadraudzēties”.

Iemācīties ieklausīties savā iekšējā balsī. Intuīcija ļoti bieži runā caur fizisko ķermeni. Vai esat pamanījuši, ka pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas jutiet dīvainu siltumu vai tirpšanu pirkstu spilventiņos, sāk dunēt galva, džinkstēt ausīs, uz pleciem pēkšņi uzgulstas smagums, kļūst nelaba dūša, ir jūtami gremošanas procesi. Tās visas ir intuīcijas zīmes. Jo ciešākā kontaktā esam ar iekšējo pasauli un labāk izjūtam un pazīstam savu ķermeni, jo nekļūdīgāk spējam šīs zīmes nolasīt. Katram šie signāli var izpausties citādi. Var mēģināt to praktizēt. Uzdodiet sev vienkāršu jautājumu un gaidiet intuīcijas balsi, iedomājieties kādu nepatīkamu notikumu no dzīves vai nepatīkamu cilvēku, gaidiet ķermeniskas sajūtas. Trenējies, izdarīt pieņēmumus un prognozes. Tomēr, nemēģiniet prognozēt globālas lietas. Iedomājieties, ko jūsu kolēģis uzvilks, piemēram, rīt. Nepaskatoties pulkstenī, mēģiniet pateikt, cik ir pulkstenis, neskatoties uz cenu zīmēm veikalā, mēģiniet noteikt cenu. Tomēr, neuztveriet šos vingrinājumus pārāk nopietni. To uzdevums ir atbrīvot intuīciju no loģikas filtra. Laika gaitā pamanīsiet, ka prognozes sāk piepildīties arvien biežāk.

Iemācīties izprast savas bailes un nedrošību. Bailes bieži traucē saklausīt intuīciju. Jāiemācās doties pretim savām bailēm. Bailes bieži ir rādītājs tam, ko mums patiesībā vajag. Pajautāt sev: no kā tieši man ir bail? Vai tās ir manas bailes? Vai baidos, ka kaut kas neizdosies, jo trūkst pieredzes? Vai baidos tāpēc, ka pirms tam ir sāpējis? Vai baidos no citu nosodījuma vai neizpratnes? Vai baidos ieraudzīt patiesību? To apzinoties, var būt tā, ka tā nav intuīcija, kas liedz kaut ko darīt, bet tieši bailes.

Vairot sevī līdzjūtību. Tie, kam sirds ir atvērta un līdzjūtīga, arī intuīcijas raidītos impulsus spēj sadzirdēt vairāk. Svarīgi līdzjūtības ceļu sākt no sevis – mēs nevaram būt līdzjūtīgi pret citiem, ja pašu kaut kas nomāc. Svarīgi ir nenosodīt citus.

Attīstīt empātiju. Jo labāk cilvēks prot izjust otra emocionālo stāvokli, jo augstāk viņam attīstīta ir sava intuīcija. Empātija - tā ir iztēlojamā sajūta būt otra cilvēka ķermenī. Parasti tā vairāk ir attīstīta ekstrasensiem, izmeklētājiem, profesionāliem intervētājiem. Treniņam- centieties līdz sīkumiem iztēloties, ko šobrīd jūt, piemēram, jūsu draudzene, ko viņa šobrīd runā, kā pavadīs vakaru, kādu grāmatu izvēlēsies lasīt.

Iemācīties nomierināt prātu. Informāciju, kas pie mums atnāk pa intuīcijas ceļu, vieglāk ir sajust tad, ja prāts ir brīvs no domāšanas. Tas nenozīmē, ka prāts ir pilnībā jāizslēdz. Ikdienā prātu varam nomierināt esot pie dabas, fiziskās aktivitātēs, kārtojot māju, darbojoties kopā ar bērniem. Taču var veikt arī noteiktas prakses, piemēram, meditāciju.

Pieņemot lēmumu, nesteigties, nepārsteigties – iedot sev laiku situācijas izjušanai, un sajūtot, atnāks pareizā atbilde. Ja, pieņemot kādu sarežģītu lēmumu, ir uztraukums un neskaidrības, atrast kādu klusāku stūrīti un vienkārši paelpot- taisnu muguru, dziļām ieelpām un izpelpām. Klausīties, kā skan elpa, koncentrēties tikai uz to. Var skaitīt arī savu mantru, lūgšanu vai afirmāciju.

Baudīt un radīt mākslu. Radošiem cilvēkiem ar māksliniecisku dvēseli intuīcija bieži vien ir spilgtāka nekā tiem, kuri daudz strādā ar prātu un kuru iekšējie procesi nav tik attīstīti. Brīži, kad cilvēks kaut ko rada (tā arī var nebūt māksla, bet piemēram, ēdiena gatavošana kādam), atver sirdi un ved pie sevis.

Atteikties no stereotipiem- bieži trenējiet rīcības, kas iziet ārpus ierastajām darbības reakcijām, rīkojoties citādāk, nekā parasti. Arī ikdienas darbībās pamēģiniet darīt citādi- izvēlēties citu ceļu uz mājām, rakstīt ar kreiso roku, atteikties no ierastās kafijas, izdzert citu rīta dzērienu, pajautāt padomu kaimiņam vai tam, kas, jūsuprāt, vispār neko nesaprot no jūsu jautājuma.

Periodiski nodarboties ar citām lietām, nevis domāt par problēmu, meklējot atbildi. Nomainīt ikdienas darbību veidus, ļaujot prātam atpūsties.

Pastrādāt ar sapņiem (pierakstīt, uzzīmēt, vērot to ietekmi uz notikumiem ilgtermiņā). Sapņos atbildes no zemapziņas var atnākt simbolu, tēlu, vai sajūtu veidā. Jo vairāk par sapņiem domā un tos pieraksta, tie kļūst izteiktāki. Ja sapņu ir maz, tas nozīmē, ka prāts aktīvi strādā arī naktī un nemitīgi kontrolē iekšējos impulsus, neļaujot tiem izpausties. Tas nozīmē, ka arī intuīcijas durvis, visticamāk, būs grūtāk atvērt..

Skatīties apkārt- intuīcijai dažkārt palīdz apkārtnes “špikeri”, kuriem pirmajā brīdī var nebūt nekādas saistības ar jautājumu. Kā trigeris var nostrādāt jebkurš priekšmets vai frāze nevietā. Pats vienkāršākais- nelietot austiņas, ja ejiet pa ielu vai dabas pastaigā, ieklausīties apkārtnes skaņās, pavērot, kādi cilvēki ir apkārtnē, ko tie runā. Pievērsiet uzmanību detaļām, krāsām, formām. Šis ir viens no veidiem, kuru izmanto arī tādā vēdiskās astroloģijas prognozēšanas veidā, kā zīmju prognozēšana vai Nimitta.

Ir arī faktori, kuros mēs maldīgi paļaujamies uz intuīciju:

-pārmērīga pašapziņa;

-kultivējot nevajadzīgas atmiņas;

-ignorējot citus situācijas apstākļus;

-mainot secinājumus uz pilnībā pretējiem;

-nepareizi interpretējot jūtas un domas.

Lai celtos un ietu tālāk, ir jāzin virziens. Mēs katrs zinām, kas mums der, un kas ne. Tomēr, pat jūtot pareizo ceļu, mēs iedarbinām prātu un sākam vērtēt, bet prāts bieži kļūdās. Sirds un intuīcija ir labākas ceļa zīmes.

Balansam- no otras (prāta puses) - intuīcija var būt ļoti noderīga, bet nevajag arī tai piešķirt pārāk maģiskas spējas. Intuīcijas parādīšanās- tas ir rezultāts mūsu pārdzīvotajai pieredzei un labās puslodes smadzeņu darbībai. Ikdienā jāmācās atpazīt, kad tajā ir vērts ieklausīties un kad nē.